sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Tartu Rattamaraton

           Nu ko, kaut arī Taru maratons jau kā nedēļu ir aiz muguras, tad tikai tagad es atradu laiku, kad varētu ierakstīt šeit kaut ko par to.
Nu ko, lai saka? Igauņi ir viena lēni nesteidzīga tauta! :D Jau trases trešajā kilometrā likās, ka šis brauciens būs vislēnākais, kāds ir bijis, jo jau tad es stūmu savu riteni sev blakus un tikt garām braucējiem nevarēju, jo viņiem bija vienalga vai es gribu braukt ātri vai lēni! Bet būtu jau bijis labi, ja vien viņi neapstātos pie tādām vietām, kur tiešām varēja uzbraukt vai pārbraukt pāri. Pie nieka dubļu peļķes - visi stumj riteņus, pie nieka kalna - stumj riteņus! Ah! Es biju tik laimīga, kad varēju kādam lēnam braucējam pabraukt garām, jo tas nu bija - mission impossible! :D Jo viņiem nebija ne prātā tas, ka tu gribētu tikt garām vai nē! Bet kad es to izdarīju tad bija - mission accomplished! :D
          Kā arī neizmantoju nevienu no izslavētajiem Tartu maratona dzirdināšanas/ēdināšanas punktiem! Jo nedz negribēju apstāties un atkal dabūt sev ceļā lēnos braucējus, nedz arī ko ieēst. Bet pēdējā dzirdināšanas punktā paķēru tik ūdens glāzīti tā, ka nebija gluži tā, ka neizmantoju! Bet tais dzirdināšanas/ēdināšanas punktos izbraukt cauri bija mazliet problemātiski, jo nu visi  ir izsalkuši un visi stāv, un visi te paliek! Bet kaut kā jau izspraucos cauri tiem cilvēku pūļiem. Un tā apmēram ik pēc 10 km bija dzirdināšanas/ēdināšanas punkts un tad es centos izlīst cauri tiem cilvēkiem atkal.
         Kā jau tai labo ceļu zemē Igaunijā arī trases ceļi bija diezko normāli un izbraucami, un teikšu tā - ļoti patīkama trase! Tur bija viss ko vien var vēlēties no MTB trases. Gan asfalts (tā mazliet),gan zemes ceļi, gan meža ceļi, gan kalniņi, gan nobraucieni, gan dubļu peļķes...viss, ko vien var vēlēties!
         Braucot nospraudu sev mērķi, nobraukt šos 40km apmēram 2h. Un man tas arī izdevās! Pirmos apmēram 10km nobraucu 40,45 min, otros apmēram 10km nu jau 21,83 min un pēdējā dzirdināšanas/ēdināšanas punktā iebraucu pēc 34,15 min! Kopumā trasi nobraucu 2,07,53 h. Mans vidējais ātrums bija apmēram 20km. Ātrākais - cik es atceros - laikam 38km/h. Bet par to es šaubos. Mana atmiņa pēdējā laikā streiko! :D
        Pirms braukšanas es biju pāŗliecināta, ka trases laikā man nebūs nespēks un es varēšu pienācīgi nobraukt! Tā arī bija! Tik pēc braukšanas mocījos stiprās vēdera muskuļu saraušanas sacensībās! Bet tas ātri vien pagāja un tad nobaudīju garšīgo Igauņu zupu un kādu saldu padzērienu, netrūka vēl Actimel un liela, apaļa, mīksta siera kūciņa! Un cik labi, ka organizatori bija mazliet kļūdījušies un ielikuši man DIVUS ēdināšanas kuponiņus - es pacienāju savus atbalstītājus - mammu un mazo brāli!
        Tas viss sākās Otepē un beidzās Elvā un varu tik teikt to, ka tās bija pienācīgi aizvadītas pēdējās šīs sezonas riteņbraukšanas sacensības!!

6882Tauvena ElinaLäti0:40:451:02:281:36:432:07:531 (šis cipariņš laikam nozīmē to, ka biju pirmā savā grupā!)

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

mazās sacensības Valkā

           Tā, kā dejošanas mazais koncerts veiksmīgi iekrita svētdienā, tād nu es sestdien (vakar) devos uz netālo Valku piedzīvojumu meklējumos!
Diena rādījās saulaina, bet nostājoties starta līnijā, sacensību dalībniekus pārsteidza mazs lietutiņš!
Šajās sacensībās es cerēju, ka nesatikšu nevienu pazīstamo, bet ne no šā, ne no tā parādījās pirmie pazīstamie cilvēki un drīz vien puse no sacensību dalībniekiem bija pazīstami! :D
Sacensības piedāvāja divas distances: Tautas klase ar 9km (šī tiešām bija īsta Tautas klase, skatoties uz tām, kādas ir citās lielās sacensībās!!) un Sporta klase ar 35km, kuri beigās izrādījās vien 30km!
Tā, kā startā lija, es īpaši par to nedomādama, minu cik vien spēka līdz beidzot visi izkļuvām no mākoņa, kas mūs vajāja, bet drīz vien arī nāca jauni un daudz stiprāki mākoņi un samitrināja manas drēbes tā, ka es vienkārši pilēju! Bet nu jāsaka paldies lietum, jo tas aizskaloja daudz netīrumu, kas atradās uz manis! :D (Un man vēl prātā iešāvās doma, ka šis ir labākais veids kā saslimt. (nākošajā dienā pamodos ar galvassāpēm, kakla sāpēm un iesnām!) ) BET tad jaukais lietus izbeidzās un trase mani ievilka mežā, kur dubļainu peļķīšu netrūka!! Un tad nu kļuvusi vēl netīrāka, beidzot pēc 1h un 19min šķērsoju finiša līniju.
Dažbrīd pat trasē netrūka mirkļu, kad man prātā iešāvās tāds jautājums - kā es to izdarīju? Tas attiecināms uz mirkļiem, kad gandrīz nenožāvos!!
Bet par laimi, sacensību starts bija pie mākslīgi tapušā Zāģezera un tur es dabūju nomazgāt to dubļu kāŗtu, kas bija man un kas bija ritenim uz diska bremzēm un uz zobratiem, un rāmja, sēdekļa...nu visurr!
Es nezinu, kas ar mani ir noticis pēdējās sacensībās, bet nu spēka man atkal jau nebija, lai tā ātri uzrautu un apdzītu citus braucējus! Laikam jau jūtams sezonas noslēgums! Nākošnedēļ pēdējās sacensības!

Nu ko, jāsāk krāt spēki Tartu maratonam !!

svētdiena, 2011. gada 4. septembris

21. Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens!

            Mans pirmais Vienības brauciens, mans pirmais šosejas brauciens un mans pirmais brauciens ar jauno ķiveri!! :)
Uz Siguldu atbraucām ātri, lai ieņemtu labākās vietas!:D Mazliet izstaigājām Siguldu un tad jau pienāca laiks ģērbties (to ģērbšanās laiku nevarēju sagaidīt, biju nepacietīga!)
Es zināju, ka būs daudz cilvēku, bet es nenojautu, ka būs TIK daudz koridoru! varu teikt, ka biju uz beigām! 4789 nr. Un tad man bija jāsāk plānot, kā tik garām priekšā esošajiem riteņbraucējiem, kuri pēc skata neizskatījās diezko ātri.
Kad atskanēja starta šāviens, es stāvēju uz vietas....ilgi! :D Tā,kā es spidometru nepārstartēju, pāršķērsojot beidzot starta līniju, un noņēmu to tikai tad, kad viņš bija mājās savā ierastajā riteņvietā, tad mans laiks bija 1.28.09 un km bija 37.45! Es tiešām ceru, ka mans trases laiks bija īsāks, bet to noskaidrot man neizdosies, jo rezultātos es neesmu! Es zināju, ka mans čips nenopīkstēja!
Kā arī šoreiz mans pulsometrs nepalīdzēja, jo bija izlādējušās baterijas, ko es atklāju tikai neilgu laiku pirms starta!!
Bet par pašu braucienu - lieliski!!! Kalni man patika! Gan augšā, gan lejā! Varēju pārbaudīt savas spējas! Un tie nobraucieni superr!! Viena, iespējams pedējā, nobrauciena lielākais ātrums 62km/h!! Wūhū!
Eh, man patika!
Šis bija mans priekšpēdējais 2011.gada riteņbraukšanas brauciens.
Priekšā vēl Tartu maratons! :)